Audzēšanas pamatprincipi
Audzēšanas pamatprincipi
Stādīšana
Kartupeļi ir mērenā klimata augs. Lai mazinātu melnā kraupja infekciju, kartupeļi jāstāda iesilušā augsnē. Nediedzētus bumbuļus var stādīt augsnē, kas 10 cm dziļumā 7–9°C silta, bet diedzētus bumbuļus var stādīt 4-6°C siltā zemē. Optimālā sadīgšanas temperatūra ir 19-24°C. Vēlams nestādīt dziļi, lai bumbuļi sadīgtu iespējami ātrāk. Vagu veidošanu jāveic vēlāk. Ļoti ieteicams bumbuļus pirms stādīšanas iedzīvināt, lai būtu vismaz redzami baltie asniņi. Tas ir svarīgi šķirnēm ar ilgu miera periodu (piemēram, Agria, Twister, Kiebitz u.c.). Bieži vien glabātuvē bumbuļiem jau ir asniņi un iedzīvināšana vairs nav nepieciešama. Veģetācijas laikā optimālā temperatūra ir 17-25 °C.
Laksti apsalst jau pie -1–1,5°C. Apsalušie augi var izdzīvot, bet ražas zudumi var būt 5-10 %.
Stādīšanas biezība
Vēlamais stublāju skaits ir 15-20 uz m2. Mazāki sēklas bumbuļi dod 2-3 stublājus, lielāki bumbuļi 4 vai vairāk. Ja ir šķirne ar izteiktu apikālo (galotnes pumpuru) dominanci, tad ļoti vēlams nolauzt galotnes pumpuru pirms stādīšanas, lai pamostos arī snaudošie pumpuri un būtu lielāks stublāju skaits. Ja asns ir >2 cm, tad tas parasti nolūzt šķirošanas vai pārbēršanas laikā. Ja vēlas lielākus bumbuļus, tad jāstāda retāk.
Atkarībā no kartupeļu izmantošanas mērķa un sēklas izmēra, izstādīto bumbuļu skaits uz ha ir 35 000-70 000. Izstādīšanas normas aprēķināšanai nosver 100 bumbuļu, izrēķina vidējo bumbuļa svaru. Izskaita, cik acu vidēji ir bumbulim, cik stublāju ir sagaidāms, aprēķina nepieciešamo bumbuļu skaitu. Zinot bumbuļu svaru un stādīšanas attālumu, aprēķina tonnas uz ha. Drošākais paņēmiens ir stādīt sekli 4-5 cm dziļumā, lai bumbuļi ātri sadīgtu un tad pēc sadīgšanas veido vagas. Ja stādot uzreiz veido vagas, tad jārēķinās ar lielāku risku rizoktonijai un iespējamai bubuļu pūšanai aukstā un mitrā augsnē. Drošāk ir stādīt sekli. Jo agrāk stāda, jo lielāka nozīme kodināšanai.
Mitrums
Kartupeļi ir mitrumprasīgi augi. Dīgšanas laikā bumbulis izmanto savas ūdens rezerves. Pēc izdīgšanas palielinās auga nepieciešamība pēc ūdens. Lielākais ūdens daudzums nepieciešams sākot ar pumpuru veidošanos līdz pirmo lapu dzeltēšanai. Optimālais augsnes mitrums šajā periodā ir 80% no ārējās ūdens ietilpības, pirms un pēc tam augsnes mitrumam būtu jābūt līmenī no 60 līdz 65%; ja tas samazinās līdz 40%, tad raža var samazināties līdz 35–45%. Ja ziedēšanas sākumā trūkst ūdens, raža var samazināties līdz pat divām reizēm. Optimālu vēlīno šķirņu augu mitrumu mālainās augsnēs nodrošina 370 mm nokrišņu, no kuriem 85 mm – jūnijā, 150 mm – jūlijā un 115 mm – augustā. Smilšmāla augsnēs kartupeļiem nepieciešams 300 mm nokrišņu, kas atbilstoši iedalītos: 70 mm – jūnijā, 120 mm – jūlijā un 90 mm – augustā. Optimālais augsnes mitrums periodā pirms ziedēšanas palielina bumbuļu skaitu, savukārt periodā pēc ziedēšanas – vidējo masu.
Kartupeļu auga nevienmērīga apgāde ar ūdeni rada traucējumus auga fizioloģiskajos procesos. Uz bumbuļa virsmas var rasties dažādi veidojumi, plīsumi un otrreiz aizmesties bumbuļi.
Pietiekošs ūdens daudzums augsnē sekmē bumbuļu augšanu, tomēr pārmērīgā mitrumā samazinās cietes uzkrāšana, vieglāk izplatās slimības un bumbuļi sliktāk glabājas.
Augsne, tās apstrāde
Kartupeļiem nepieciešamas trūdvielām bagātas mālsmilts vai smilšmāla augsnes. Var audzēt arī smilts augsnēs, nodrošinot nepieciešamo barības elementu daudzumu. Smilts augsnēs uzkrājas vairāk cietes, smagās – mazāk. Vēlamā augsnes reakcija 5,5-6,5 pHKCL, lai gan kartupeļi diezgan labi aug arī skābākās augsnēs, kur pHKCl ir <5,5. Sārmainās augsnēs iespējama pastiprināta infekcija ar parasto kraupi.
Aramkārtai jābūt iekultivētai līdz 25 cm dziļumam, bet neuzgriežot augšā nedzīvo slāni.
Augu seka
Kartupeļus audzēt atkārtoti nav ieteicams gan no slimību un kaitēkļu, gan barības vielu pieejamības viedokļa. Tomēr kartupeļi pacieš atkātotu stādīšanu un tādā gadījumā jāstāda tā pati šķirne, lai izvairītos no šķirņu sajaukšanās bumbuļu pārziemošanas gadījumā. Vēlams izveidot augu seku, kurā kartupeļus atkārtoti tajā pašā laukā stāda ne ātrāk kā pēc 4 gadiem.
Barības vielu nepieciešamība un mēslošana
Mēslojuma nepieciešamība kartupeļu laukā ir atkarīga no esošo (kustīgo) barības elementu satura augsnē, no barības elementu daudzuma, kas tiks iznesti ar plānoto ražu, ražas izmantošanas mērķa, kā arī no mēslošanas laika un veida.
Dažas makro- un mikroelementu trūkuma pazīmes, kas ir novērojamas kartupeļiem.
N – trūkuma gadījumā augšana ir apstājusies, lapas izskatās neveselīgas, bālas, bumbuļu ražīgums ir samazinājies (lielums un daudzums). Ļoti bieži kartupeļus tāda pec graudaugiem, kur salmi sasmalcināti un iestrādāti augsnē. Vasaras sākumā tad salmi saista slāpekli un, ja pietiek mitrums, tad vasaras otrajā pusē tie atdod slāpekli, kas palēnina kartupeļu nobriešanu.
P (P2O5) – trūkuma gadījumā ir mazāki bumbuļi un nelielā skaitā, sarukuši augi, vecākās lapas ir dzeltenas, jaunākās lapas ir mazākas un tumši zaļas. Tā kā fosfors ir mazkustīgs, to nepieciešams iestrādāt tieši blakus bumbulim. Šobrīd ir pieejamas mikrogranulas, kuras lieto stādīšanas laikā un tādējādi agrajās attīstības stadijās tiek nodrošināta nepieciešamība pēc fosfora.
K (K2O) – trūkuma gadījumā ražīgums un kvalitāte pasliktinās, samazinās izturība pret slimībām, apstājusies augšana, lapas iekrāsojušās bronzas krāsā, tumši zaļš lapu dzīslojums, nolocījušās uz leju lapu malas. K trūkums mālainās augsnēs var rasties augšanas perioda otrajā pusē, īpaši saulainā un sausā laikā. Kartupeļiem labāk lietot hlora nesaturošus kālija mēslus, kas vienlaicīgi nodrošinās nepieciešamību pret sēru.
Mg – trūkuma gadījumā vecākajām lapām var novērot bāli zaļganu krāsu. Vēlāk lapas vidējā daļa starp dzīslojumu kļūst dzeltena, bet lapas malas ilgāku laika posmu ir zaļas. Attīstoties avitaminozei, lapiņas vidējā daļa kļūst tumši brūna, līdz lapa pilnībā atmirst. Bumbuļi viegli uzņem slimības un ātrāk bojājas. Mg trūkumu var novērot kartupeļiem, kas aug dažādās augsnēs. Pārlieku liels Mg daudzums savukārt var traucēt Ca saņemšanu.
Mn – trūkums vispirms parādās jaunām lapām. Mn spēlē svarīgu lomu fotosintēzē, Mn deficīta pazīmes parādās augiem, sākot no blāvas krāsas līdz augšējo lapu bronzas dzeltenai nokrāsai un uz dzīslojuma parādās melni punktiņi. Lapas sarullējas un sāk nedaudz pūt. Pie lielāka Mn trūkuma nekrotiski punktiņi palielinās starp dzīslojumu un var savienoties. Visbeidzot lapas uzrullējas uz augšu un kļūst brūnas, līdz atmirst.
B - trūkuma gadījumā augšana apstājas, lapas ir sakrokojušās, bumbuļiem ir brūni nekrotizējušies plankumi, rodas iekšēji plankumi, kas atgādina “rūsas sēni”.
Atkarībā no izmantošanas veida, kartupeļiem vēlamā (mēslojums + augsnē pieejamais) N:P:K attiecība ir 1:0,8:1,8-2,0. Mēslojuma NPK attiecības ir atkarīgas no barības elementu attiecības augsnē. Kartupeļiem ieteicams dot mēslojumu reizē ar stādīšanu. Slāpeklis papildus jādod līdz ziedpumpuru izveidošanās, lai nepaildzinātu veģetāciju. Lai precīzi veiktu mēslošanu, nepieciešams veikt augšņu agroķīmiskās analīzes. Tas ir lietderīgi arī bioloģiskajā lauksaimniecībā, lai novērtētu lauka potenciālu. 20 t tonnu ražas iegūšanai nepieciešams aptuveni 80 kg slāpekļa, 60 kg fosfora un 150 kg kālija.
Organiskos mēslus jādod priekšaugam.
Kartupeļu sastāvs
100g satur:
ogļhidrātus (cieti) – 22 g – svarīgs enerģijas avots muskuļiem un smadzenēm, tomēr neveicina aptaukošanos,
kokšķiedru – 2 g (kopā ar mizu) – veicina zarnu darbību, samazina holesterīna līmeni asinīs, palīdz liekā svara samazināšanā,
C vitamīnu – 20 mg – nozīmīgs imunitātes uzturēšanā un citos vitāli svarīgos procesos (glabāšanas un pārstrādes laikā samazinās),
B1, B2, B6 vitamīnus – nozīmīgi asins sastāva uzlabošanā,
minerālvielas – nozīmīgas dažādās organisma funkcijās,
proteīnus – 3.7 g – palīdz regulēt asinsspiedienu,
taukus – 0.1 g – ļoti minimālā apjomā,
kalciju – 10 mg – svarīgs kaulu stiprības nodrošināšanā,
holesterīnu – 0.0 – nesatur.
Krāsaini kartupeļi papildus satur:
dzelteni vai oranži – karotinoīdus – 35 - 795μg,
violeti vai zilgani – antocianīnus – 9 – 38 mg.
Antociāns ir tas pats pigments, kas mellenēs. Krāsainie pigmenti darbojas kā antioksidanti – aizkavē šūnu novecošanos, palīdz uzturēt jaunību, pasargā organismu no dažādām saslimšanām un uzlabo imunitāti, pozitīvi iedarbojoties arī uz sirds asinsvadu sistēmu un pat palīdzot pasargāt no onkoloģiskām saslimšanām. Jo krāsaināks mīkstums, jo vērtīgāki kartupeļi.
Kā mainās kartupeļu barības vērtība gatavojot?
mizojot – samazinās kokšķiedra,
vārot – palielinās ūdens saturs bumbuļos, izskalojas daļa minerālvielu, C vitamīns samazinās par trešdaļu,
cepot uz pannas taukos – samazinās ūdens, produkts kļūst koncentrētāks, bet uzsūc taukus, vitamīnu daudzums samazinās par 20 – 45 %,
gatavojot čipsus – gandrīz pilnīgi iztvaiko ūdens, tauku saturs pat līdz 7 %, vitamīni samazinās līdz 50 %,
tvaicējot nemizotus – saglabājas gandrīz visas sastāvdaļas, C vitamīns samazinās par 15 %,
krāsnī cepot ar mizu - saglabājas gandrīz visas sastāvdaļas, C vitamīns samazinās par 20 %.
Vislabāk savas veselīgās īpašības saglabā ar mizu krāsnī cepti vai tvaicēti kartupeļi.