Audzēšanas pamatprincipi

Stādīšana

Kartupeļi ir mērenā klimata augs. Lai mazinātu melnā kraupja infekciju, kartupeļi jāstāda iesilušā augsnē. Nediedzētus bumbuļus var stādīt augsnē, kas 10 cm dziļumā 7–9°C silta, bet diedzētus bumbuļus var stādīt 4-6°C siltā zemē. Optimālā sadīgšanas temperatūra ir 19-24°C. Vēlams nestādīt dziļi, lai bumbuļi sadīgtu iespējami ātrāk. Vagu veidošanu jāveic vēlāk. Ļoti ieteicams bumbuļus pirms stādīšanas iedzīvināt, lai būtu vismaz redzami baltie asniņi. Tas ir svarīgi šķirnēm ar ilgu miera periodu (piemēram, Agria, Twister, Kiebitz u.c.). Bieži vien glabātuvē bumbuļiem jau ir asniņi un iedzīvināšana vairs nav nepieciešama. Veģetācijas laikā optimālā temperatūra ir 17-25 °C.

Laksti apsalst jau pie -1–1,5°C. Apsalušie augi var izdzīvot, bet ražas zudumi var būt 5-10 %.

Stādīšanas biezība

Vēlamais stublāju skaits ir 15-20 uz m2. Mazāki sēklas bumbuļi dod 2-3 stublājus, lielāki bumbuļi 4 vai vairāk. Ja ir šķirne ar izteiktu apikālo (galotnes pumpuru) dominanci, tad ļoti vēlams nolauzt galotnes pumpuru pirms stādīšanas, lai pamostos arī snaudošie pumpuri un būtu lielāks stublāju skaits. Ja asns ir >2 cm, tad tas parasti nolūzt šķirošanas vai pārbēršanas laikā. Ja vēlas lielākus bumbuļus, tad jāstāda retāk.
Atkarībā no kartupeļu izmantošanas mērķa un sēklas izmēra, izstādīto bumbuļu skaits uz ha ir 35 000-70 000. Izstādīšanas normas aprēķināšanai nosver 100 bumbuļu, izrēķina vidējo bumbuļa svaru. Izskaita, cik acu vidēji ir bumbulim, cik stublāju ir sagaidāms, aprēķina nepieciešamo bumbuļu skaitu. Zinot bumbuļu svaru un stādīšanas attālumu, aprēķina tonnas uz ha. Drošākais paņēmiens ir stādīt sekli 4-5 cm dziļumā, lai bumbuļi ātri sadīgtu un tad pēc sadīgšanas veido vagas. Ja stādot uzreiz veido vagas, tad jārēķinās ar lielāku risku rizoktonijai un iespējamai bubuļu pūšanai aukstā un mitrā augsnē. Drošāk ir stādīt sekli. Jo agrāk stāda, jo lielāka nozīme kodināšanai.

Mitrums

Kartupeļi ir mitrumprasīgi augi. Dīgšanas laikā bumbulis izmanto savas ūdens rezerves. Pēc izdīgšanas palielinās auga nepieciešamība pēc ūdens. Lielākais ūdens daudzums nepieciešams sākot ar pumpuru veidošanos līdz pirmo lapu dzeltēšanai. Optimālais augsnes mitrums šajā periodā ir 80% no ārējās ūdens ietilpības, pirms un pēc tam augsnes mitrumam būtu jābūt līmenī no 60 līdz 65%; ja tas samazinās līdz 40%, tad raža var samazināties līdz 35–45%. Ja ziedēšanas sākumā trūkst ūdens, raža var samazināties līdz pat divām reizēm. Optimālu vēlīno šķirņu augu mitrumu mālainās augsnēs nodrošina 370 mm nokrišņu, no kuriem 85 mm – jūnijā, 150 mm – jūlijā un 115 mm – augustā. Smilšmāla augsnēs kartupeļiem nepieciešams 300 mm nokrišņu, kas atbilstoši iedalītos: 70 mm – jūnijā, 120 mm – jūlijā un 90 mm – augustā. Optimālais augsnes mitrums periodā pirms ziedēšanas palielina bumbuļu skaitu, savukārt periodā pēc ziedēšanas – vidējo masu.

Kartupeļu auga nevienmērīga apgāde ar ūdeni rada traucējumus auga fizioloģiskajos procesos. Uz bumbuļa virsmas var rasties dažādi veidojumi, plīsumi un otrreiz aizmesties bumbuļi.

Pietiekošs ūdens daudzums augsnē sekmē bumbuļu augšanu, tomēr pārmērīgā mitrumā samazinās cietes uzkrāšana, vieglāk izplatās slimības un bumbuļi sliktāk glabājas.

Augsne, tās apstrāde

Kartupeļiem nepieciešamas trūdvielām bagātas mālsmilts vai smilšmāla augsnes. Var audzēt arī smilts augsnēs, nodrošinot nepieciešamo barības elementu daudzumu. Smilts augsnēs uzkrājas vairāk cietes, smagās – mazāk. Vēlamā augsnes reakcija 5,5-6,5 pHKCL, lai gan kartupeļi diezgan labi aug arī skābākās augsnēs, kur pHKCl ir <5,5. Sārmainās augsnēs iespējama pastiprināta infekcija ar parasto kraupi.

Aramkārtai jābūt iekultivētai līdz 25 cm dziļumam, bet neuzgriežot augšā nedzīvo slāni.