Kartupeļu vārīšanās tipi

A - stingri, salātu tipa kartupeļi, kas vārot neizjūk
B - nedaudz miltaini, maiga konsistence, lieto cepšanai un vārīšanai
C - miltaini, daļēji izjūk, var lietot biezputrai, biezeņzupām, vārīšanai, cepšanai
D - ļoti miltaini, rupjgraudaini, stipri izjūk vārot, lieto biezputrai, biezeņzupām

Nereti vārīšanās tips var tikt apzīmēts ar diviem burtiem, kas liecina, ka stingru robežu nav iespējams noteikt.

Plašāk audzēto šķirņu iedalījums pa vārīšanās tipiem
A -   Laura, Anushka, Montana, Impala, Riviera
AB-  Esmee, Ranomi, Arielle, Lorena, Soraya
B-    Marabel, Red Sonya, Bellarosa, Viviana, Cumbica, Georgina, Laudine, Danique, Solist, Wega, BalticRose, Birgit, Gala, Paroli, Madara, Alouette
BC-  Exellency, Agria, Fontane, Corsica
C-    Carolus, Theresa, Diplomat, Agrie Dzeltenie

Kā redzams, vairums šķirņu ir B tipa, jo mums patīk miltaini kartupeļi.
Latvijā tiek pavairotas aptuveni 50 šķirnes. Daļa paredzētas pārstrādei, taču lielākā daļa ir pārtikas šķirnes. 
Katru gadu tiek radītas jaunas šķirnes un līdz ar to parādās jauni nosaukumi. Vispirms jaunās šķirnes to pārstāvji salīdzina, degustē un tikai pēc tam tās tiek pavairotas un pārdotas. Katrai jaunajā šķirnei ir jābūt vismaz tikapat labai kā pieņemtā standarta šķirne vai labākai. Līdz ar to nav pamata šaubīties, ka jaunpienācējas būs sliktākas. Uzlabotas īpašības attiecas gan uz vizuālo izskatu, gan kulinārijas īpašībām, gan slimību izturību. Aizvien vairāk tiek veidotas šķirnes, kas labi piemērotas bioloģiskajā lauksaimniecībā.  Par konkrētu šķirņu piemērotību bioloģiskajai saimniekošanai skatiet sadaļā pie sēklas kartupeļiem.

Kartupeļu sastāvs. 100g satur:

ogļhidrātus (cieti) – 22 g – svarīgs enerģijas avots muskuļiem un smadzenēm, tomēr neveicina aptaukošanos,
kokšķiedru – 2 g (kopā ar mizu) – veicina zarnu darbību, samazina holesterīna līmeni asinīs, palīdz liekā svara samazināšanā,
C vitamīnu – 20 mg – nozīmīgs imunitātes uzturēšanā un citos vitāli svarīgos procesos (glabāšanas un pārstrādes laikā samazinās),
B1, B2, B6 vitamīnus – nozīmīgi asins sastāva uzlabošanā,
minerālvielas – nozīmīgas dažādās organisma funkcijās,
proteīnus – 3.7 g – palīdz regulēt asinsspiedienu,
taukus – 0.1 g – ļoti minimālā apjomā,
kalciju – 10 mg – svarīgs kaulu stiprības nodrošināšanā,
holesterīnu – 0.0 –nesatur.

Krāsaini kartupeļi papildus satur:

dzelteni vai oranži – karotinoīdus – 35 - 795μg,
violeti vai zilgani – antocianīnus –9 – 38 mg.

Antociāns ir tas pats pigments, kas mellenēs. Krāsainie pigmenti darbojas kā antioksidanti – aizkavē šūnu novecošanos, palīdz uzturēt jaunību, pasargā organismu no dažādām saslimšanām un uzlabo imunitāti, pozitīvi iedarbojoties arī uz sirds asinsvadu sistēmu un pat palīdzot pasargāt no onkoloģiskām saslimšanām. Jo krāsaināks mīkstums, jo vērtīgāki kartupeļi.

KĀ MAINĀS KARTUPEĻU BARĪBAS VĒRTĪBA GATAVOJOT?

mizojot – samazinās kokšķiedra,
vārot – palielinās ūdens saturs bumbuļos, izskalojas daļa minerālvielu, C vitamīns samazinās par trešdaļu,
cepot uz pannas taukos – samazinās ūdens, produkts kļūst koncentrētāks, bet uzsūc taukus, vitamīnu daudzums samazinās par 20 – 45 %,
gatavojot čipsus – gandrīz pilnīgi iztvaiko ūdens, tauku saturs pat līdz 7 %, vitamīni samazinās līdz 50 %,
tvaicējot nemizotus – saglabājas gandrīz visas sastāvdaļas, C vitamīns samazinās par 15 %,
krāsnī cepot ar mizu - saglabājas gandrīz visas sastāvdaļas, C vitamīns samazinās par 20 %.

Vislabāk savas veselīgās īpašības saglabā ar mizu krāsnī cepti vai tvaicēti kartupeļi. 

Temperatūra

Kartupeļi ir mērenā klimata augs. Agrīnajām šķirnēm sava attīstības cikla iziešanai aktīvo gaisa temperatūru (virs 10°C) summa ir 1000–2000°C, vidējas nogatavošanās šķirnēm tā ir 1200–1500°C, vēlīnām 1500–1900°C. Nediedzētus bumbuļus var stādīt augsnē, kas 10 cm dziļumā 7–9°C silta, bet diedzētus bumbuļus var stādīt 4-6°C siltā zemē. Optimālā sadīgšanas temperatūra ir 19-24°C. Veģetācijas laikā optimālā temperatūra ir 17-25 °C.

Laksti apsalst jau pie -1–1,5°C. Apsalušie augi var izdzīvot, bet ražas zudumi var būt 5-10 %.

Mitrums

Kartupeļi ir mitrumprasīgi augi. Dīgšanas laikā bumbulis izmanto savas ūdens rezerves. Pēc izdīgšanas palielinās auga nepieciešamība pēc ūdens. Lielākais ūdens daudzums nepieciešams sākot ar pumpuru veidošanos līdz pirmo lapu dzeltēšanai. Optimālais augsnes mitrums šajā periodā ir 80% no ārējās ūdens ietilpības, pirms un pēc tam augsnes mitrumam būtu jābūt līmenī no 60 līdz 65%; ja tas samazinās līdz 40%, tad raža var samazināties līdz 35–45%. Ja ziedēšanas sākumā trūkst ūdens, raža var samazināties līdz pat divām reizēm. Optimālu vēlīno šķirņu augu mitrumu mālainās augsnēs nodrošina 370 mm nokrišņu, no kuriem 85 mm – jūnijā, 150 mm – jūlijā un 115 mm – augustā. Smilšmāla augsnēs kartupeļiem nepieciešams 300 mm nokrišņu, kas atbilstoši iedalītos: 70 mm – jūnijā, 120 mm – jūlijā un 90 mm – augustā. Optimālais augsnes mitrums periodā pirms ziedēšanas palielina bumbuļu skaitu, savukārt periodā pēc ziedēšanas – vidējo masu.

Kartupeļu auga nevienmērīga apgāde ar ūdeni rada traucējumus auga fizioloģiskajos procesos. Uz bumbuļa virsmas var rasties dažādi veidojumi, plīsumi un meitas bumbuļi.

Pietiekošs ūdens daudzums augsnē sekmē bumbuļu augšanu, tomēr pārmērīgā mitrumā samazinās cietes uzkrāšana, vieglāk izplatās slimības un bumbuļi sliktāk glabājas.

Augsne, tās apstrāde

Kartupeļiem nepieciešamas trūdvielām bagātas mālsmilts vai smilšmāla augsnes. Var audzēt arī smilts augsnēs, nodrošinot nepieciešamo barības elementu daudzumu. Smilts augsnēs uzkrājas vairāk cietes, smagās – mazāk. Vēlamā augsnes reakcija 5,5-6,5 pHKCL, lai gan kartupeļi diezgan labi aug arī skābākās augsnēs. Sārmainās augsnēs iespējama pastiprināta infekcija ar parasto kraupi.

 Aramkārtai jābūt iekultivētai 25-27 cm dziļumā.

Augu seka

Kartupeļus audzēt atkārtoti nav ieteicams gan no slimību un kaitēkļu, gan barības vielu pieejamības viedokļa. Vēlams izveidot augu seku, kurā kartupeļus atkārtoti tajā pašā laukā stāda ne ātrāk kā pēc 4 gadiem.

 Barības vielu nepieciešamība un mēslošana

Mēslojuma nepieciešamība kartupeļu laukā ir atkarīga no esošo (kustīgo) barības elementu satura augsnē, no barības elementu daudzuma, kas tiks iznesti ar plānoto ražu, ražas izmantošanas mērķa, kā arī no mēslošanas laika un veida.

Dažas makro- un mikroelementu trūkuma pazīmes, kas ir novērojamas kartupeļiem.

K – ražīgums un kvalitāte pasliktinās, samazinās izturība pret slimībām, apstājusies augšana, lapas iekrāsojušās bronzas krāsā, tumši zaļš lapu dzīslojums, nolocījušās uz leju lapu malas. K trūkums mālainās augsnēs var rasties augšanas perioda otrajā pusē, īpaši saulainā un sausā laikā.

N – augšana ir apstājusies, lapas izskatās neveselīgas, bālas, bumbuļu ražīgums ir samazinājies (lielums un daudzums).

P – mazāki bumbuļi nelielā skaitā, sarukuši augi, vecākās lapas ir dzeltenas, jaunākās lapas ir mazākas un tumši zaļas.

Mg – vecākajām lapām var novērot bāli zaļganu krāsu. Vēlāk lapas vidējā daļā starp dzīslojumu kļūst dzeltena, un lapas malas ilgāku laika posmu ir zaļas. Attīstoties avitaminozei, lapiņas vidējā daļa kļūst tumši brūna, līdz lapa pilnībā atmirst. Bumbuļi viegli uzņem slimības un ātrāk bojājas. Mg trūkumu var novērot kartupeļiem, kas aug dažādās augsnēs. Pārlieku liels Mg daudzums savukārt var traucēt Ca saņemšanu.

Mn – trūkums visupirms parādās jaunām lapām. Mn spēlē svarīgu lomu fotosintēzē, Mn deficīta pazīmes parādās augiem, sākot no blāvas krāsas līdz augšējo lapu bronzas dzeltenai nokrāsai, un uz dzīslojuma parādās melni punktiņi. Lapas sarullējas un sāk nedaudz pūt. Pie lielāka Mn trūkuma nekrotiski punktiņi palielinās starp dzīslojumu un var savienoties. Visbeidzot lapas uzrullējas uz augšu un kļūst brūnas, līdz atmirst.

B - trūkuma gadījumā augšana apstājas, lapas ir sakrokojušās, bumbuļiem ir brūni nekrotizējušies plankumi, rodas iekšēji plankumi, kas atgādina “rūsas sēni”.

Atkarībā no izmantošanas veida, kartupeļiem vēlamā NPK attiecība ir 1:1:1,2 agrajiem kartupeļiem; 1;1,2:1,5 pārtikas kartupeļiem; 1:1,5:1,8 sēklai, 1:1,3:1,9 cietei. Kartupeļiem ieteicams dot mēslojumu reizē ar stādīšanu. Slāpeklis papildus jādod līdz ziedpumpuru izveidošanās, lai nepaildzinātu veģetāciju. Lai precīzi veiktu mēslošanu, nepieciešams veikt augšņu agroķīmiskās analīzes. Tas ir lietderīgi arī bioloģiskajā lauksaimniecībā, lai novērtētu lauka potenciālu. 20 t tonnu ražas iegūšanai nepieciešams aptuveni 80 kg slāpekļa, 60 kg fosfors un 150 kg kālija.