2. martā, pēc vairāku gadu ilgām diskusijām un rūpīgas risku izvērtēšanas, Eiropas Komisija (EK) pieņēma lēmumu atļaut ģenētiski modificēto (ĢM) kartupeļu Amflora audzēšanu Eiropas Savienības (ES) teritorijā un izmantošanu dzīvnieku barībā.
2. martā, pēc vairāku gadu ilgām diskusijām un rūpīgas risku izvērtēšanas, Eiropas Komisija (EK) pieņēma lēmumu atļaut ģenētiski modificēto (ĢM) kartupeļu Amflora audzēšanu Eiropas Savienības (ES) teritorijā un izmantošanu dzīvnieku barībā.
Pēc bioloģiskājām īpašībām ĢM kartupelis neatšķiras no izejas šķirnes Prevalent, bet ĢM kartupeļos ir lielāks un kvalitatīvāks cietes saturs .
Latvijā ĢM kartupeļu audzēšana nav aktuāla, jo Latvijā cietes kartupeļi, kādi ir šie ģenētiski modificētie kartupeļi, netiek audzēti, kā arī Latvijā nav tehniskās cietes ražošanas rūpnīcas.
Pieteikumu, lai saņemtu atļauju ĢM kartupeļu audzēšanai ES teritorijā un pārstrādei tehniskām vajadzībām (papīra, kartona, līmes u.c. ražošanai), kā arī pārstrādes blakusproduktu izmantošanai dzīvnieku barībā, 2003. gadā Zviedrijas kompetentajai institūcijai iesniedza Vācijas ķimikāliju ražošanas kompānija BASF.
Zviedrijas kompetentās iestādes un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes, veicot riska novērtējumu, secināja, ka ĢM kartupeļu audzēšana neapdraud apkārtējo vidi, jo kartupeļi ārpus lauka neizdzīvo un tiem nav savvaļas partneru, ar kuriem varētu savstarpēji apputeksnēties.
Arī Latvijas kompetentā institūcija - Ģenētiski modificēto organismu un jaunās pārtikas padome - 2004.g. 28.jūnijā sniedza savu atzinumu par minēto kartupeļu iespējamiem riska aspektiem. Padome secināja, ka ĢM kartupeļu audzēšana nerada draudus cilvēku un dzīvnieku veselībai, kā arī videi.
No ZM prese relīzes
Latvijā visa ciete tiek ražota tikai ar preču zīmi ''Kvalitatīvs Latvijas produkts'', kas apliecina, ka netiek izmantoti ĢM kartupeļi. Papildus tam SIA Aloja Starkelsen veic kontroli visās saimniecības, kas piegādā kartupeļus pārstrādei.
Pēc bioloģiskājām īpašībām ĢM kartupelis neatšķiras no izejas šķirnes Prevalent, bet ĢM kartupeļos ir lielāks un kvalitatīvāks cietes saturs .
Latvijā ĢM kartupeļu audzēšana nav aktuāla, jo Latvijā cietes kartupeļi, kādi ir šie ģenētiski modificētie kartupeļi, netiek audzēti, kā arī Latvijā nav tehniskās cietes ražošanas rūpnīcas.
Pieteikumu, lai saņemtu atļauju ĢM kartupeļu audzēšanai ES teritorijā un pārstrādei tehniskām vajadzībām (papīra, kartona, līmes u.c. ražošanai), kā arī pārstrādes blakusproduktu izmantošanai dzīvnieku barībā, 2003. gadā Zviedrijas kompetentajai institūcijai iesniedza Vācijas ķimikāliju ražošanas kompānija BASF.
Zviedrijas kompetentās iestādes un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes, veicot riska novērtējumu, secināja, ka ĢM kartupeļu audzēšana neapdraud apkārtējo vidi, jo kartupeļi ārpus lauka neizdzīvo un tiem nav savvaļas partneru, ar kuriem varētu savstarpēji apputeksnēties.
Arī Latvijas kompetentā institūcija - Ģenētiski modificēto organismu un jaunās pārtikas padome - 2004.g. 28.jūnijā sniedza savu atzinumu par minēto kartupeļu iespējamiem riska aspektiem. Padome secināja, ka ĢM kartupeļu audzēšana nerada draudus cilvēku un dzīvnieku veselībai, kā arī videi.
No ZM prese relīzes
Latvijā visa ciete tiek ražota tikai ar preču zīmi ''Kvalitatīvs Latvijas produkts'', kas apliecina, ka netiek izmantoti ĢM kartupeļi. Papildus tam SIA Aloja Starkelsen veic kontroli visās saimniecības, kas piegādā kartupeļus pārstrādei.